Rūdolfs Plēpis ir viens no izcilākajiem latviešu aktieriem, kuru daudzi atceras no viņa neaizmirstamās lomas Alfrēda tēlā – filmā “Emīla nedarbi”. Viņš ir spilgta personība Latvijas kino un teātrī.
Radio raidījums “Ģimenes studija” viesojas pie 74 gadus vecā aktiera un viņa tuviniekiem, lai runātu par viņa dzīvi, karjeru un pieredzi, kas ir bagāta ar nozīmīgām lomām un spilgtiem mirkļiem Latvijas kultūrā.
Sarunā piedalās Rūdolfs Plēpis un viņa māsa, kura atceras, ka jau no bērnības bija skaidrs, ka brālis izvēlēsies saistīt savu dzīvi ar teātri un kino.
Viņu abu bērnība noritēja Rīgā, Dzirnavu ielā. Tolaik dzīve bija citāda, un mamma daudz strādāja, lai nodrošinātu trīs bērnus.
Rūdolfam ir gan māsa, gan brālis, un tāpēc ikdienā viņus audzināja un par viņiem rūpējās omīte.
Rūdolfs Plēpis ir izteicis:
“Tā ir liela laime, kad vecāki var strādāt. Ir ļoti grūti, ja jaunajai māmiņai ir jāmeklē aukle, ja tev nav, kur bērniņu atstāt. Ja nav vecvecāku. Ļoti grūti tas ir. Mums palaimējās, faktiski mūs uzaudzināja omīte.”
Omīte bija īsta maizes meistare un cepusi brīnišķīgu maizīti ar ogām un rozīnēm, taču mūsdienās tādu vairs nekur nevar atrast.
Šajā dzīvoklī Dzirnavu ielā Rūdolfs jau bērnībā atradis savu skatuvi, kur varējis attīstīt talantus. Viņš kopā ar māsu, brāli un kaimiņu bērniem regulāri rīkojis izrādes, mācījis dzejoļus un vadījis visus iespējamos priekšnesumus. Viņš pat īstenojis savu režisora lomu. Izrādes bieži apmeklējuši vecāki, un tas bijis ļoti sirsnīgs un skaists laiks.
Pat tajos laikos, kad bērni uzturējušies dažādās nometnēs, Plēpis vienmēr bija tas, kurš sarīkoja izrādes vai kādus citus priekšnesumus. Piemēram, vienā no nometnēm viņš pats izdomājis būt Čārlijs Čaplins un ļoti talantīgi nodejojis šo deju. Pat dienesta laikā Abrenes ielā viņam izdevās sarīkot tautasdeju priekšnesumu, un viņš palīgā aicināja arī māsu.
Pārej uz nākamo lapu, lai klausītos aizraujošo interviju ar leģendāro aktieri
